Pirmo reizi četri Olaines Sporta centra jaunie šahisti piedalījās tik liela mēroga pasākumā ārpus Latvijas - Marija Vaičuka, Nikola Daniela Liepiņa, Elizabete Kokina un Daniils Aleksejevs no 30. novembra līdz 3. decembrim cīnījās 19. Eiropas ātrā šaha un blica čempionātā Tallinā jauniešiem. Šis brauciens bija kā balva par nopietno attieksmi un mīlestību uz šahu. Dalību šajā čempionātā ņēma arī Olaines novadnieks 2019. gada Latvijas čempionāta bronzas medaļnieks (U-10 grupā) Vadims Aleidzāns. 

Pirmajā vakarā visiem gribētājiem bija iespēja divas stundas iesildīt prātus uzdevumu risināšanas konkursā. Ne visi no turnīra kopējiem sešiem simtiem dalībnieku šo iespēju izmantoja, taču mūsējie ar azartu piedalījās visā, kas tika piedāvāts, un paši ar procesu bija apmierināti. Pēc divu stundu cīņas ar uzdevumiem mūsu jaunākie pārstāvji priecīgi paziņoja, ka esot ar visu tikuši galā, Elizabete gan pret sevi bija kritiskāka. Tiesa, pēc pāris dienām izliktie uzdevumu konkursa rezultāti un risinājumi gan uzskatāmi parādīja, ka ne tikai mums ir vēl kur augt, jo reti kurš bija spējis atrast kaut vienu pareizu risinājumu. No mūsējiem vislabāk savā U14 vecuma grupā bija veicies Elizabetei – divas pareizas atbildes, pie tam organizācijas nepilnību dēļ Elizabete bija gandrīz vienīgā, kurai nebija iespēja izmantot šaha galdiņu un viss bija jārisina galvā, un, kā izrādījās vēlā vakarā, Elizabete cīnījusies ne tikai ar šaha problēmām, bet arī ar ļoti augstu temperatūru... Kopumā visās vecumu grupās kā labākie risinātāji dominēja Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas šahisti.

                Ātrā šaha jeb rapida sacensības divās dienās noritēja deviņās kārtās sešās vecuma grupās, meitenes un zēni spēlēja atsevišķi, otrās dienas vakarā trīs vecuma grupās bija iespēja cīnīties četru cilvēku komandās, kuras veidoja dalībnieki no vienas federācijas. Savukārt ceturtajā sacensību dienā tika izspēlētas deviņas blica partijas, apdomas laiks katram spēlētājam tikai trīs minūtes plus divas sekundes par katru gājienu.

                Šīs visaugstākā līmeņa starptautiskās sacensības uzskatāmi parādīja, kas ir kas. Mūsējie nospēlēja savu spēju robežās un pat zemāk – atbilstoši savam ieguldītajam darbam gan ilgu laiku pirms turnīra, gan sacensību laikā. Kopējā tendence – tika apspēlēti vājākie pretinieki, bet piekāpāmies gandrīz visiem, kam ir nedaudz lielāka pieredze, uz ko norāda spēlētāju individuālie reitingi. Treneriem nebija iespēja atrasties spēļu zālēs, bet pēc tā, ko mūsējie stāstīja par savām partijām, varēja gūt pietiekamu priekšstatu par partijās notikušo un tas nebija nekas iepriecinošs. Pārdomas un secinājumi pēc intensīvā darbā pavadītām četrām dienām – pilnīgi noteikti bija vērts piedalīties, neskatoties uz ne pārāk augstajiem rezultātiem, tā bija neatsverama iespēja un pieredze! Vienlaicīgi šāda veida sacensības nežēlīgi skaidri norāda arī uz vājajām vietām. Spēlējot viena vecuma grupā, nav vairs iespējas paslēpties aiz argumentiem, ka bija vecāki un stiprāki pretinieki vai traucēja kādi blakusapstākļi, jo visiem noteikumi bija vienādi. Pēc dalībnieku stāstītā par partiju gaitu, bija diezgan skaidri redzams, ka asa problēma ir nespēja koncentrēti strādāt visu partijas laiku, nepārtraukti “esot iekšā” uz galdiņa notiekošajā, nevis pieslēdzoties tikai uz savu gājienu. Ļoti bieži uzmanība tiek pievērsta tikai saviem plāniem, ignorējot, ka šahs ir duelis starp diviem prātiem un pretinieks ienes savas korekcijas. Un, protams, atspēlējās absolūti nepietiekamais ikdienas darbs mājās, jo arī smadzenes ir jātrenē katru dienu. Asaras pēc zaudējumiem sacensību laikā nespēj tūlītēji mainīt ilgstoša pašapmierinātā slinkuma un pašdisciplinētības trūkuma radītās sekas. Lai nepiedzīvotu sarūgtinošus un nereti pat apkaunojošus zaudējumus, ir sistemātiski jāstrādā diendienā, mūsdienās nevar saņemt uzvarētāja kausus un medaļas ne par ko, apbalvojumi ir kā aisberga redzamā daļa, kas balstīta uz milzīgu zemūdens daļu, kas citu acīm apslēpta. Nav sistemātiska darba stabilā pamata, nav sasniegumu, tā ir elementāra patiesība ne tikai ikvienā sportā, bet katrā dzīves jomā, to starp skolā, tālab šīm sacensībām mazajiem olainiešiem bija liela vērtība ne tikai viņu šaha attīstībā, jo savā starpā daudz runājām par šīm likumsakarībām. Tikai nākotne rādīs, vai ne tik patīkamās un neglaimojošās sarunas būs kritušas auglīgā augsnē, jo secinājumi jāizdara katram pašam un savs darbs ir jāiegulda pašiem, to nevar izdarīt ne vecāki, ne treneri. Tai pat laikā sacensības kā tādas visiem ļoti patika, jo tas tiešām bija ļoti iespaidīgs pasākums, kura gaisotne nav ne ar ko citu salīdzināma, to nevar panākt nelielā vietējā mēroga turnīrā. No Latvijas 61 dalībnieka delegācijas U16 puišu grupā Latvijai augstā 3. vieta, arī jaunākajās vecuma grupās vairāki dalībnieki kā zēnu, tā meiteņu grupās par godalgām cīnījās ar visiem spēkiem. Visi Latvijas pārstāvi, kas tabulās ieņēma vietas augšgalā, ikdienā šaham velta daudz laika, kas arī rezultējas ar sasniegumiem sacensībās, jo nav tā, ka citas valstis atsūta šaha ģēnijus, visu izšķir ikdienas darbs. Protams, Latvijā būtisks faktors ir spēcīgas konkurences trūkums, jo lielvalstīs par katru vietu uz sacensībām cīnās ne jau pāris cilvēki, bet pat vairāki desmiti, šī konkurence nav viegla un patīkama, bet tā norūda arī dzīvei, audzina raksturu un pieradina tikt galā ar spriedzi un grūtībām, kā balvu saņemot iespēju ar šaha palīdzību redzēt pasauli, veidot starptautiskas draudzības un savus skolas gadus padarīt iespaidiem nesalīdzināmi bagātākus un krāsainākus.

                Par pašu turnīru organizāciju gan noteikti jāpiebilst, ka bija ne mazums objektīvu trūkumu un būtisku nepilnību, kas tāda līmeņa sacensībās bija pat nepieļaujami. Uz šī fona varējām labāk novērtēt to, cik augstā līmenī tiek rīkoti starptautiski turnīri Latvijā, kaut vai ikgadējais RTU OPEN, kurā augustā regulāri piedalās arī olainieši, kā arī mūsu Olaines Šaha svētki, kas notiek divreiz gadā – maijā un novembrī.

Sagatavoja G.Skujiņa

Vadims Aleidzāns piedalījas gan blicā, gan rapidā, bet vislabākos rezultātus sasniedza, spēlējot komandas saciensībās. Latvijas U-10 izlase 44 vienību konkurencē ieguva augsto 5.vietu komandu sacensībās blicā, kopā uzvarot piecus no septiņiem mačiem. Šajā komandā spēlēja pie pirmā galdiņa - Artjoms Tolmačevs (ar reitingu 1521), pie otrā -  Aleksandrs Karasevičs (1596), pie trešā - mūsu novadnieks Vadims Aleidzāns (1374) un pie ceturtā - Romāns Tolmačevs (1301).

Lepojamies ar visiem dalībniekiem!
 

Foto: G.Skujiņa, D.Matisone, D.Vārpiņa, A.Aleidzāns.